Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘Pūpe’ Category

1.4. Pūpes krogs

Pūpes kroga sākumu vēl nav izdevies uztaustīt, taču kaut kādas pieturas zīmes ir atrastas.

Zviedru laika mērnieku (Ulriha, Tolksa u.c.) darbu aprakstos un kartēs šim stūrim ir iets apkārt ar līkumu. Skaisti izzīmēti ir tā laika svarīgākie ceļi, to skaitā abi Babītes ceļi – gan t.s. kungu ceļš cauri Buļļiem uz jūrmalas ciemiem, gan zemnieku ceļš gar Beberbeķu kāpu uz Kuperšmīda dzirnavām pie Beberbeķu dzirnezera, kur tas sadalījās uz Piņķu muižu un cauri Piņķu pastorātam tālāk uz Kurzemes hercogisti. Droši vien kaut kādi ceļi starp zemnieku sētām jau tolaik bija, bet laikam jau ne tik svarīgi, lai tos uzmērītu, liktu uz tiem verstu stabus un ierīkotu krogus. Arī pirmajās Piņķu muižas vaku grāmatās vārds Pūpe vēl neparādās. Pirmo reizi uzvārds Pūpe (Puhpe) parādās Piņķu draudzes baznīcas grāmatā, kurā reģistrētas Pūpes Jura (Puhpe Jurr) un Zapes (Sappe) meitas Engeles kristības 1708.g. Tiešas saistības ar krogus lietām nav atrodamas, vien tā, ka kristībās dalību ņēmuši bez Pūpes Miķeļa un viņa sievas Engeles arī netālā Šokmaņu kroga krodzinieks (Schockmans Krüger) Pēteris ar sievu Ilzi.

Toties 1777.g. ģeodēzista Bekmaņa (Johann Gotthardt Beeckmann) zīmētajā Piņķu muižas kartē (Geometrische Carte von einem Theile des Rigischen Stadt Patrimonial=Gutes Pinkenhof), ko 1779.g. koriģējis Rīgas ķeizariskais revidents Rozenpflancers (Joh. Benj. Rosenpflanzer) jau skaidri redzams  Pupes krogs (Pupen Krug) ar krodzinieci Trīni (Krügersche Thrine). Tāpat kartē atrodami namnieku un zemnieku īpašumi, kuru nosaukumi atrodami arī mūslaiku Babītes kartē.

Piņķu muižas dvēseļu revīzijā 1795.g. minēts Pūpes krodzinieks (Pupen-Krüger) Pēters 35 g.vecs, viņa sieva Trīne (Triene) – 26 g., viņu bērni Andrejs 2 g. un Trīne (Triehne) ¼ g. Vēlākajās revīzijās viņu kārtas numurs (96) ir izlaists. Iespējams, ka krogu darbībā ir bijuši arī pārtraukumi gan vairākkārtēju alkohola apkarošanas kampaņu, gan valstisku direktīvu rezultātā (piem., tika mainīti noteikumi, pēc cik verstīm uz lielceļiem jāierīko krogi, pārējie ir slēdzami, vai tos var izmantot kā zirgu maiņas vai pasta punktus u.c.)

Ar 19.gs. datētā Slokas ceļa karte no Rīgas līdz Lielupes pārceltuvei izsekojami …- Kappeneek – Pupekrug – Garozz – Schockmann – Sleper –  …

Savukārt 1819. g. revidenta Kristiana Rehes (Stadt Revisor C.H.Rehe) uzmērītā Slokas ielas karte (Schlocksche Straße)  …- Kappenek – Meijer – Puppen Krug – mažsargs (Buschwäckter) Garros – Schak – Schlepern -…

Un tā Pūpes krogs ar mainīgiem panākumiem darbojoties vairāk kā 100 gadus, 19.gs. beigās pamazām ieguva popularitāti arī rīdzinieku vidū. Pagaidām neizdibinātu iemeslu dēļ apritē tolaik vairāk tika lietots tā vāciskais nosaukums  Schmandkuchenkrug (no augšvācu Schmandkuchen – krējumkūka). Tā Rigasche Rundschau svētdien 3. janvārī 1904.g. raksta:

/ „Vecais Krējumkūku krogs  pie Pūpes stacijas, kas kopš 1900.g. 1.jūlija bijis slēgts, ir no (1904.g.) 1.janvāra atkal atvērts. Izbraucienos uz jūrmalu šis jau izsenis iemīļotais pieturpunkts atkal kļuvis pieejams, kur var sevi iekšķīgi un ārīgi sasildīt un palutināt ar gardajiem sacepumiem, no kā krogs ir savu vārdu guvis”./

Vēl vairāk – 1914. gadā izdotajā Konstantīna Mettiga (C. Mettig) Rīgas ceļvedī daiļrunīgi ieteikts ceļiniekiem pa Slokas ielu iegriezties slavenajā Krējumkūku krogā:

Krogs atradās vecās Rīgas jūrmalas ceļa malā tieši blakus jaunizveidotajai dzelzceļa pārbrauktuvei un bija nozīmīgs pieturas punkts toreizējai tranzītsatiksmei starp Rīgu un jūrmalas ciemiem –  iecienītām rīdzinieku vasaras atpūtas vietām. Braucot uz jūrmalu un atpakaļ, tajā pa laikam pūtināja zirgus un baudīja krodzinieka J. Kalniņa (Kalning) kafiju ar krējuma kūkām.

Šāds izskatījās Pūpes krogs 20. gs. sākumā. Šī atklātne atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta “Zudusī Latvija” arhīvā ar nezināmu uzņemšanas laiku un objekta atrašanās vietu. Atklātne ir pastā datēta ar 1905.g.5.novembri, fotografēšanu veikusi firma Hebenspergers & Co. Šī tolaik samērā slavenā  firma darbojās 1900-1916.g., savukārt Pūpes krogs bija ciet no 1900.g. 1.jūlija – 1903.g.31.decembrim. Tātad darbojošs Pūpes krogs varēja būt fotografēts vai nu 1900.g. pirmajā pusē, visu 1904.gadu vai arī 1905. gada sākumā. Atrašanās vietu esam norādījuši ar kursoru (Zudusī Latvija), jo Pūpes kroga pagrabs vēl dabā eksistē un ir labā darba kārtībā. Vietējie baumo, ka jau padomju gados  t.s. Hruščova arhitektūras stilā celtā 3-stāvu balto ķieģeļu  dzīvojamā māja “Pūpes” uzbūvēta tieši vecā kroga vietā (rokot pamatus, esot vairumā atrasti dzelteni zviedru laika ķieģeļi). Tas gan maz ticams, jo fotogrāfijā krogs  redzams pie paša ceļa, savukārt dzīvojamā māja atrodas krietni nost. Diez vai Slokas ceļa trase ar visu pārbrauktuvi būtu tik būtiski pārvietota sāņus. Bez tam pagrabs uzņēmumā nav redzams, tātad varētu būt kroga tālajā galā (tātad ar ieeju no kroga puses). Diez vai pagrabu būtu būvējuši ar ieeju prom no kroga – lai tiktu iekšā, būtu jāiet ap pagrabu apkārt !).

Šī fotogrāfija arī izmantota kā atklātne bez autora un laika norādes, bet pastā datēta ar 1913.g 30.martu. Vairāk Pūpes kroga fotogrāfiju biedrības rīcībā nav.

Arī par kroga beigām pagaidām ziņu nav – tās varētu meklēt arhīvos sakarā ar kroģēšanas licencēm vai nodokļu atskaitēm. Ja kroga darbība nav izbeigusies dabīgā ceļā, tad jādomā, ka punktu varēja pielikt Pasaules karš. Piņķu mežniecības virsmežziņa Riharda Preinvalda meita Tamāra Čēma, kas patreiz dzīvo netālajos “Stūrīšos”, atceras, ka bērnībā 1929.g. vasarā no Pūpes pagraba noskatījusies, kā uz Jūrmalu garām braucis Zviedrijas karalis, bet no kroga gan nekādu palieku tuvumā vairs neesot bijis…

Advertisements

Read Full Post »

1. Pūpe

Ar vārdu pūpe latviešu valodas vārdnīcas apzīmē kuģa pakaļgalu. Mēs varam vien minēt, kā šis jūrniecības termins ir nokļuvis Babītes stacijas apkārtnē, – tas nu noteikti nebūs no tiem tālajiem laikiem, kad pāri šīm vietām šalkoja jūra ! Tomēr varam paritināt atpakaļ vēstures kamoliņu un mēģināt salikt no arhīvos un bibliotēku fondos noslēptām dokumentu drumslām stāstiņu par to, kas šajās vietās notika pirms daudziem gadiem .

Vissvaigākā un tāpēc visīsākā ir biedrības „Pūpe” vēsture. Tā dota sadaļā Biedrība.

Savu nosaukumu tā aizguva no Babītes stacijas vēsturiskā nosaukuma Pūpe, kas tika izveidota 1877. gadā, un šo vārdu tā nesa gandrīz 50 gadus. Par Babīti to pārdēvēja vien 1925.gadā. Par to skatīt sadaļā Pūpes stacija.

Savukārt stacija savu vārdu ņēma no tolaik tuvumā esošā Pūpes kroga, kas savulaik bijusi iecienīta Rīgas atpūtnieku pieturas vieta ceļā uz jūrmalas peldvietām. Par tā vēstures līkločiem ir visvairāk neskaidrību, bet kaut kādi pieturas punkti ir apkopoti sadaļā Pūpes krogs. Te nu ikviens tiek aicināts iejusties novadpētnieka lomā un visiem kopā meklēt stāstā trūkstošās zilbes !

Teju vai visas rakstītās vēstures gaitā šī teritorija ir bijusi Rīgas patrimoniālā apgabala (jeb lauku teritorijas) Piņķu muižas zeme – sākot jau no 1226.g. līdz pat 1940. gadam. Mainījušās varas un valdnieki, bet daudzu namnieku pusmuižiņu un zemnieku saimniecību sensenie nosaukumi vēl tagad ir atrodami Babītes pagasta kartē. Pēc vēstures alkstošie var „iemest aci” sadaļā Piņķu muiža, kurā doti daži avoti, kur smelt informāciju. Tiem, kas grib rakt dziļāk, var ieteikt meklēt ziņas par šeit pirms vācu laika dzīvojošajiem Daugavas lībiešiem, bet te jau pagaist pūpes saite, tāpēc atstāsim šo stāstu citiem teicējiem (sk. Avoti).

Read Full Post »

Ar 1925. gadu beidzās Pūpes “laikmets” Babītes vēsturē, jo šajā gadā tiek nolemts pārdēvēt Pūpes staciju par Babīti. Pārdēvēšanas motivāciju vēl nav izdevies atrast. Iespējams,  1925. gadā, kad  Piņķu pagastu pārdēvēja par  Babītes pagastu, arī jaunceļamā stacija ieguva Babītes  nosaukumu. Pūpes krogs uz to laiku vairs neeksistēja nosaukuma sasaistei. Tomēr jau 1912. gadā Dzimtenes Vēstnesis (15. decembra nr.292) atzīst, ka “beidzamos gados Pūpes stacijas apkārtne sāk izvērsties par stipri apdzīvotu centru”, un tā laika adrešu grāmatās līdzās vietas apzīmējumam Pūpes stacija (pat Sēbru un Klīves tvaika dzirnavām) figurē apzīmējums “Pūpe”, parasti norādot piederību Beberbeķes muižiņai. Apzīmējums “Babīte” saistībā ar Pūpes stacijas apkārtni līdz pārdēvēšanas brīdim pagaidām nav konstatēts.

Pie viena   der  pieminēt, ka stacija ir tikusi pārdēvēta vairākkārt –

25.06.  1877.  –   Pupe ;    25. 11.  1919.  –  Pūpe;    12. 11.  1925.   –   Babīte ;   01. 10.  1942.  –   Pinkenhof  ;   ? –  atkal  Babīte

Tajā laikā top vai tiek gatavoti projekti jaunām dzelzceļa staciju ēkām. Arī pārdēvētajai Babītes stacijai tiek nolemts celt jaunu ēku. Ēkas projektu veido arhitekts Pēteris Feders,  slavenā gleznotāja Jūlija Federa brāļadēls.

Žurnāls „Atpūta” 1926. gada 26. augusta 95. numurā informē, ka ēkas projekts  izmaksājis Ls 2700. Un salīdzinājumam –  arī tajā pašā gadā  P. Federa projektētās Asaru stacijas ēkas projekts izmaksājis –  Ls 885 000.

Un tā 1926. gadā tiek atklāta jaunā Babītes stacijas ēka

Pirmā jaunuzceltās stacijas priekšnieka Meijera ģimene dzīvoja netālajā Beberbeķu ielā, tāpēc stacijā pastāvīgi uzturējās vien dežuranti, toties nākamais priekšnieks Krēsliņš ar dēliem Arturu un Pauli jau ievācās uz dzīvi stacijas 2. stāvā un dzīvoja tur samērā ilgi. Stacijas apkalpotājs dzīvoja lejā.

Tāda izskatās Babītes stacija 1936. gadā.

Bet tad nāk karš, kura postījumi skar  stacijas skaistāko daļu – izbūvi un tornīti,

kas 1950. gadā staciju atjaunojot, tā arī netiek izbūvēti …

Šāda izskatījās 1925.g. celtā stacijas bagāžas noliktava, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Varbūt kāds atpazīst savu radinieci nākamajā fotogrāfijā – Olga Stelmahers (dzim. Paegle), Babītes pārbrauktuve 1930-tie gadi (2)

Read Full Post »

Biedrība “Pūpe” dibināta 2011.gada 10.septembrī.

2011.gada 3.oktobrī biedrība tiek reģistrēta Lauku atbalsta dienestā.

2011.g 3.novembrī iegūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu darbības jomā – pilsoniskas sabiedrības attīstība.

Biedrības izpildinstitūcija ir valde 2 cilvēku sastāvā: Arturs Orlovskis, Elita Heniņa. Valdes locekļi ir tiesīgi pārstāvēt biedrību katrs atsevišķi.

Šābrīža svarīgākās darbības ir:

  •  iecerētā parka centrālās daļas (austrumu stila dārzs ar dīķi, īpaši dekoratīvu un retu augu kolekciju un mazajām dārza arhitektūras formām) apstādījumu projekta detaļu izstrāde;
  • veicamo darbu tāmēšana, veicēju apzināšana un cenu aptaujas;
  • izziņas darbs kolekcijas papildināšanai (sēklu, stādu pasūtīšana no kolekcijām Latvijā, Krievijā, Eiropā, ASV, Ķīnā u.c.);
  • mājaslapas pilnveidošana,

Biedrības tuvākie mērķi būtu:

  •  iesaistīt parka tapšanas procesā apkārtējos iedzīvotājus un interesentus, tādējādi veicot kopīgu sabiedriski derīgu darbu un nostiprinot kopīgu atbildību par paveikto;
  •  izstrādāt visām nepieciešamajām prasībām atbilstošu projektu biedrības Pierīgas partnerība atklātajam konkursam ELFLA līdzfinansējumam;
  • apzināt tuvākās apkārtnes vēsturi, pētot bibliotēkās un arhīvos (t.sk. arī ārvalstu) pieejamos avotus.

Ilgtermiņā biedrībai būtu jāpanāk:

  • dendroparka izveide par nopietnu kolekciju ar atbilstošu statusu (dalība starptautiskā dendrāriju un botānisko dārzu asociācijā), kas ļautu paplašināt sadarbības iespējas ar radniecīgiem objektiem Latvijā un ārpus tās;
  • parka vides piepildīšana ar sabiedrību aktivizējošu saturu, izglītojošiem un atraktīviem elementiem;
  • pieguļošās publiskās telpas iekļaušana kopējā sabiedrisko apstādījumu koncepcijā, paredzot tajā arī vēl eksistējošo vēsturisku objektu saglabāšanu un aizsardzību;
  • ieinteresētība un finansiāls atbalsts nopietnam novadpētnieciskam pētījumam (iespējams, arī grāmatai) par tuvākās apkārtnes, bet ideālā variantā – visa Babītes pagasta (bijušās Piņķu muižas) teritorijas vēsturi.

Read Full Post »