Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘Apkārtne’ Category

2. Apkārtne

Mūsu nolūks nav pārspīlēt viena kroga nozīmi apkārtnes vēsturē, tomēr apstākļu attīstības rezultātā Pūpes krogs nospēlēja savu lomu īstajā vietā un īstajā brīdī. Kādreiz tik slavenā kroga vietā vēlākos gados tika uzbūvēta 3 stāvu dzīvojamā māja ar nosaukumu “Pūpes”. Bet vecais kroga pagrabs joprojām ir saglabājies un labā stāvoklī turpina pildīt savu funkciju “Pūpju” iedzīvotājiem.

Ilgstoši šī teritorija kā smilšains un neauglīgs līdzenums (sk. Parks.Ģeoloģija) nesaistīja potenciālo īpašnieku un saimniekotāju interesi. Daudz apdzīvotākas un senāk iekoptas bija Piņķu muižas teritorijas gar Babītes ezera D krastu (Kaģi, Ķurbji, Trenči, Bļodnieki, Leitāni, Annas, Vīkuļi), pati Piņķu muiža, Piņķu pastorāts, Beberbeka, kā arī toreizējā Rīgas pievārte – gan tagad Rīgas teritorijā ietilpstošās Šampētera, Zolitūdes, Zasulauka, Dammes, Nordeķu, Kleistu u.c. muižiņas, gan tagadējā Babītes pagasta Spilves, Mežāru un Liepezera apvidus (Zīles, Zeibārti, Strupi, Pumpas, Kakari u.c.). Šīs apdzīvotās vietas parādās jau pirmajās zviedru laiku (1621-1710) mērnieku sastādītajās kartēs (sk. Avoti). Uz to laiku jau bija izveidojušies kārtīgi ceļi starp šiem īpašumiem, tiem cauri tālāk uz Kurzemes hercogisti (sens satiksmes ceļš jau kopš 10.gs.), un pat Vāczemi (sākot ar 13. gadsimtu t.s. “Babates kara ceļš” bija pirmais sauszemes ceļš no Rīgas uz Prūsiju). Nozīmīgs bija arī tā sauktais Buļļu ceļš – taisnākais ceļš no Rīgas uz jūrmalas ciemiem. Vēl 17.gs. Lielupe bija Daugavas pieteka un tagadējā Daugavgrīvas jeb Buļļu sala bija šaura, gara pussala, kas ietilpa Kurzemes hercogistes sastāvā (sk. Patrimoniālais apgabals). Kad 18.gs. Lielupe atrada pati savu ieteku jūrā, Buļļu ceļš savu nozīmi sāka zaudēt, kartēs parādās jaunais Slokas ceļš cauri Kapeniekiem, Slēperi un Lieknu . Šī ceļa malā savu vietu atrod arī Pūpes krogs. 19.gs. beigās, būvējot Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju, Pūpes krogs iegadījās tieši šo divu arvien pieaugošas nozīmes ceļu krustojumā, tādējādi dodot nosaukumu teritorijai, kurai attīstības plānos tika paredzēta nozīmīga attīstība.

Dažādos arhīvos un bibliotēku fondos tiek vākti un aizkadrā krājas vēstures materiāli par apkārtnes attīstību gadsimtu gaitā. Tiek pētīta Babītes mežniecības, Slokas šosejas, pārējo ceļu, veikala, pasta, ciemata apbūves un cita vēsturiska informācija. Tiešā Babītes stacijas tuvumā atrodas 1. Pasaules kara brāļu kapi. Gar dzelzceļu iet Latvijā pirmais speciāli velobraucējiem izbūvētais veloceliņš. Netālu atrodas starptautiski atpazīstamais uzņēmums „Spilva”, LU Rododendru audzētava „Babīte”, Beberbeķu dabas parks.

Ļoti vērtīga informācija par Piņķu muižas vēsturi ir apkopota Babītes vidusskolas muzejā tās vadītājas Ainas Kvēpas kundzes vadībā. Tomēr par „Babītes galu” ērti pieejamas informācijas ir maz. Iepazīstot publicētos citu Pierīgas novadu vēsturiskos aprakstus ( sk.Avoti.Literatūra) biedrībā ir nobriedusi iecere nākotnē iniciēt nopietna pētījuma veikšanu par minēto teritoriju vai pat Piņķu muižu kopumā, kas aiz Jumpravmuižas bija otra lielākā Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, un kā tāda būtu pelnījusi arī sev veltītu grāmatu !

Šeit lieti noderētu arī apkārtnes senāko saimniecību īpašnieku rīcībā esošās foto liecības par apkārtni no ģimenes albūmiem, savāktie radurakstu un dzimtas māju vēstures dati, kā arī jebkas cits, ko būtu svarīgi zināt ikvienam, kuram ir interese par savām un sava novada saknēm.

Advertisements

Read Full Post »