Feeds:
Ziņas
Komentāri

Archive for the ‘Pūpes krogs’ Category

1.4. Pūpes krogs

Pūpes kroga sākumu vēl nav izdevies uztaustīt, taču kaut kādas pieturas zīmes ir atrastas.

Zviedru laika mērnieku (Ulriha, Tolksa u.c.) darbu aprakstos un kartēs šim stūrim ir iets apkārt ar līkumu. Skaisti izzīmēti ir tā laika svarīgākie ceļi, to skaitā abi Babītes ceļi – gan t.s. kungu ceļš cauri Buļļiem uz jūrmalas ciemiem, gan zemnieku ceļš gar Beberbeķu kāpu uz Kuperšmīda dzirnavām pie Beberbeķu dzirnezera, kur tas sadalījās uz Piņķu muižu un cauri Piņķu pastorātam tālāk uz Kurzemes hercogisti. Droši vien kaut kādi ceļi starp zemnieku sētām jau tolaik bija, bet laikam jau ne tik svarīgi, lai tos uzmērītu, liktu uz tiem verstu stabus un ierīkotu krogus. Arī pirmajās Piņķu muižas vaku grāmatās vārds Pūpe vēl neparādās. Pirmo reizi uzvārds Pūpe (Puhpe) parādās Piņķu draudzes baznīcas grāmatā, kurā reģistrētas Pūpes Jura (Puhpe Jurr) un Zapes (Sappe) meitas Engeles kristības 1708.g. Tiešas saistības ar krogus lietām nav atrodamas, vien tā, ka kristībās dalību ņēmuši bez Pūpes Miķeļa un viņa sievas Engeles arī netālā Šokmaņu kroga krodzinieks (Schockmans Krüger) Pēteris ar sievu Ilzi.

Toties 1777.g. ģeodēzista Bekmaņa (Johann Gotthardt Beeckmann) zīmētajā Piņķu muižas kartē (Geometrische Carte von einem Theile des Rigischen Stadt Patrimonial=Gutes Pinkenhof), ko 1779.g. koriģējis Rīgas ķeizariskais revidents Rozenpflancers (Joh. Benj. Rosenpflanzer) jau skaidri redzams  Pupes krogs (Pupen Krug) ar krodzinieci Trīni (Krügersche Thrine). Tāpat kartē atrodami namnieku un zemnieku īpašumi, kuru nosaukumi atrodami arī mūslaiku Babītes kartē.

Piņķu muižas dvēseļu revīzijā 1795.g. minēts Pūpes krodzinieks (Pupen-Krüger) Pēters 35 g.vecs, viņa sieva Trīne (Triene) – 26 g., viņu bērni Andrejs 2 g. un Trīne (Triehne) ¼ g. Vēlākajās revīzijās viņu kārtas numurs (96) ir izlaists. Iespējams, ka krogu darbībā ir bijuši arī pārtraukumi gan vairākkārtēju alkohola apkarošanas kampaņu, gan valstisku direktīvu rezultātā (piem., tika mainīti noteikumi, pēc cik verstīm uz lielceļiem jāierīko krogi, pārējie ir slēdzami, vai tos var izmantot kā zirgu maiņas vai pasta punktus u.c.)

Ar 19.gs. datētā Slokas ceļa karte no Rīgas līdz Lielupes pārceltuvei izsekojami …- Kappeneek – Pupekrug – Garozz – Schockmann – Sleper –  …

Savukārt 1819. g. revidenta Kristiana Rehes (Stadt Revisor C.H.Rehe) uzmērītā Slokas ielas karte (Schlocksche Straße)  …- Kappenek – Meijer – Puppen Krug – mažsargs (Buschwäckter) Garros – Schak – Schlepern -…

Un tā Pūpes krogs ar mainīgiem panākumiem darbojoties vairāk kā 100 gadus, 19.gs. beigās pamazām ieguva popularitāti arī rīdzinieku vidū. Pagaidām neizdibinātu iemeslu dēļ apritē tolaik vairāk tika lietots tā vāciskais nosaukums  Schmandkuchenkrug (no augšvācu Schmandkuchen – krējumkūka). Tā Rigasche Rundschau svētdien 3. janvārī 1904.g. raksta:

/ „Vecais Krējumkūku krogs  pie Pūpes stacijas, kas kopš 1900.g. 1.jūlija bijis slēgts, ir no (1904.g.) 1.janvāra atkal atvērts. Izbraucienos uz jūrmalu šis jau izsenis iemīļotais pieturpunkts atkal kļuvis pieejams, kur var sevi iekšķīgi un ārīgi sasildīt un palutināt ar gardajiem sacepumiem, no kā krogs ir savu vārdu guvis”./

Vēl vairāk – 1914. gadā izdotajā Konstantīna Mettiga (C. Mettig) Rīgas ceļvedī daiļrunīgi ieteikts ceļiniekiem pa Slokas ielu iegriezties slavenajā Krējumkūku krogā:

Krogs atradās vecās Rīgas jūrmalas ceļa malā tieši blakus jaunizveidotajai dzelzceļa pārbrauktuvei un bija nozīmīgs pieturas punkts toreizējai tranzītsatiksmei starp Rīgu un jūrmalas ciemiem –  iecienītām rīdzinieku vasaras atpūtas vietām. Braucot uz jūrmalu un atpakaļ, tajā pa laikam pūtināja zirgus un baudīja krodzinieka J. Kalniņa (Kalning) kafiju ar krējuma kūkām.

Šāds izskatījās Pūpes krogs 20. gs. sākumā. Šī atklātne atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta “Zudusī Latvija” arhīvā ar nezināmu uzņemšanas laiku un objekta atrašanās vietu. Atklātne ir pastā datēta ar 1905.g.5.novembri, fotografēšanu veikusi firma Hebenspergers & Co. Šī tolaik samērā slavenā  firma darbojās 1900-1916.g., savukārt Pūpes krogs bija ciet no 1900.g. 1.jūlija – 1903.g.31.decembrim. Tātad darbojošs Pūpes krogs varēja būt fotografēts vai nu 1900.g. pirmajā pusē, visu 1904.gadu vai arī 1905. gada sākumā. Atrašanās vietu esam norādījuši ar kursoru (Zudusī Latvija), jo Pūpes kroga pagrabs vēl dabā eksistē un ir labā darba kārtībā. Vietējie baumo, ka jau padomju gados  t.s. Hruščova arhitektūras stilā celtā 3-stāvu balto ķieģeļu  dzīvojamā māja “Pūpes” uzbūvēta tieši vecā kroga vietā (rokot pamatus, esot vairumā atrasti dzelteni zviedru laika ķieģeļi). Tas gan maz ticams, jo fotogrāfijā krogs  redzams pie paša ceļa, savukārt dzīvojamā māja atrodas krietni nost. Diez vai Slokas ceļa trase ar visu pārbrauktuvi būtu tik būtiski pārvietota sāņus. Bez tam pagrabs uzņēmumā nav redzams, tātad varētu būt kroga tālajā galā (tātad ar ieeju no kroga puses). Diez vai pagrabu būtu būvējuši ar ieeju prom no kroga – lai tiktu iekšā, būtu jāiet ap pagrabu apkārt !).

Šī fotogrāfija arī izmantota kā atklātne bez autora un laika norādes, bet pastā datēta ar 1913.g 30.martu. Vairāk Pūpes kroga fotogrāfiju biedrības rīcībā nav.

Arī par kroga beigām pagaidām ziņu nav – tās varētu meklēt arhīvos sakarā ar kroģēšanas licencēm vai nodokļu atskaitēm. Ja kroga darbība nav izbeigusies dabīgā ceļā, tad jādomā, ka punktu varēja pielikt Pasaules karš. Piņķu mežniecības virsmežziņa Riharda Preinvalda meita Tamāra Čēma, kas patreiz dzīvo netālajos “Stūrīšos”, atceras, ka bērnībā 1929.g. vasarā no Pūpes pagraba noskatījusies, kā uz Jūrmalu garām braucis Zviedrijas karalis, bet no kroga gan nekādu palieku tuvumā vairs neesot bijis…

Advertisements

Read Full Post »