Ar vārdu pūpe latviešu valodas vārdnīcas apzīmē kuģa pakaļgalu. Mēs varam vien minēt, kā šis jūrniecības termins ir nokļuvis Babītes stacijas apkārtnē, – tas nu noteikti nebūs no tiem tālajiem laikiem, kad pāri šīm vietām šalkoja jūra ! Tomēr varam paritināt atpakaļ vēstures kamoliņu un mēģināt salikt no arhīvos un bibliotēku fondos noslēptām dokumentu drumslām stāstiņu par to, kas šajās vietās notika pirms daudziem gadiem .
Vissvaigākā un tāpēc visīsākā ir biedrības „Pūpe” vēsture. Tā dota sadaļā Biedrība.
Savu nosaukumu tā aizguva no Babītes stacijas vēsturiskā nosaukuma Pūpe, kas tika izveidota 1877. gadā, un šo vārdu tā nesa gandrīz 50 gadus. Par Babīti to pārdēvēja vien 1925.gadā. Par to skatīt sadaļā Pūpes stacija.
Savukārt stacija savu vārdu ņēma no tolaik tuvumā esošā Pūpes kroga, kas savulaik bijusi iecienīta Rīgas atpūtnieku pieturas vieta ceļā uz jūrmalas peldvietām. Par tā vēstures līkločiem ir visvairāk neskaidrību, bet kaut kādi pieturas punkti ir apkopoti sadaļā Pūpes krogs. Te nu ikviens tiek aicināts iejusties novadpētnieka lomā un visiem kopā meklēt stāstā trūkstošās zilbes !
Teju vai visas rakstītās vēstures gaitā šī teritorija ir bijusi Rīgas patrimoniālā apgabala (jeb lauku teritorijas) Piņķu muižas zeme – sākot jau no 1226.g. līdz pat 1940. gadam. Mainījušās varas un valdnieki, bet daudzu namnieku pusmuižiņu un zemnieku saimniecību sensenie nosaukumi vēl tagad ir atrodami Babītes pagasta kartē. Pēc vēstures alkstošie var „iemest aci” sadaļā Piņķu muiža, kurā doti daži avoti, kur smelt informāciju. Tiem, kas grib rakt dziļāk, var ieteikt meklēt ziņas par šeit pirms vācu laika dzīvojošajiem Daugavas lībiešiem, bet te jau pagaist pūpes saite, tāpēc atstāsim šo stāstu citiem teicējiem (sk. Avoti).
Komentēt